Precizē aizdomīgu darījumu pazīmes un ziņošanas kārtību
Palielināt attēlu22. decembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika akceptēti Finanšu ministrijas sagatavotie MK noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un neparastu vai aizdomīgu darījumu ziņošanas kārtību. Tiesību aktā tiek precizētas normas, kas nosaka neparasta darījuma pazīmes, un tiek apstiprinātas veidlapas ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem.
Saskaņā ar noteikumiem darījums uzskatāms par neparastu, ja tajā piedalās klients, kurš tiek turēts aizdomās par teroristiska akta organizēšanu, darījumā izmantota skaidra nauda 40 tūkstošu un vairāk latu apmērā vai klients vēlas apmainīt naudas summu, kas lielāka par tūkstoti latu, pret banknotēm ar lielāku vai mazāku nominālu. Par aizdomīgiem uzskatāmi arī gadījumi, kad klients pērk azartspēļu dalības līdzekļus par summu vismaz 5000 latu apmērā vai norēķinās par nekustamā īpašuma vai dārgakmeņu iegādi ar skaidru naudas summu 10 tūkstošu latu apmērā vai vairāk. Pavisam noteikumos minētas gandrīz 30 aizdomīga vai neparasta darījuma pazīmes.
Noteikumi uzdod ziņot par katru konsultētu, paredzētu, pieteiktu, uzsāktu, atliktu, veiktu vai apstiprinātu darījumu, kura pazīmes atbilst vismaz vienai no šajos noteikumos minētajām pazīmēm, kā arī par atklātajiem faktiem, kuri neatbilst šajos noteikumos minētajām pazīmēm, taču citu apstākļu dēļ rada aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu.
Noteikumos reglamentēts, ka ziņojumi par neparastu vai aizdomīgu darījumu iesniedzami ar pavadvēstuli rakstiskā vai elektroniskā veidā. Sagatavotas divas veidlapas, kas ļaus izvēlēties vispiemērotāko ziņojuma sniegšanas veidu, vadoties no ziņotāja tehniskajām iespējām. Lai palīdzētu aizpildīt apstiprinātās ziņojuma par neparastu vai aizdomīgu darījumu veidlapas, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests izdos jaunu instrukciju, kurā tiks sniegti norādījumi veidlapu aizpildīšanā.
MK noteikumi tika izstrādāti saskaņā ar likumu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu. Līdz ar to par spēku zaudējušiem atzīs 2001. gada 20.martā izdotos MK noteikumus Nr. 127 par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un ziņošanas kārtību.
2008. gada 26. decembrī, 14:23, Aktualitātes
Igors Ivanovs, Finanšu ministrijas preses nodaļas pārstāvis
Jaunākie komentāri
>2008-12-27 20:22:05 : Tu zini man tai ziņā bij labi , nekada sakara ar tautiešiem par darba līniju. Savu komandu savācu pats un kā parasti pēc profesionāliem kritērijiem. Kautgan bija paredzēts ka vsiem būtu jābūt no LV tur tomēr neizrādijās pietiekami attiecīga līmeņa specu ar visiem papīriem. LV vienkārši ir daudzas jomas kur cilvēki strādā bez jebkādas izglītības sertifikātiem un atļaujām "Pa melno" manā gadijumā tas nederēja vajadzēj lai visi papīri visiem būtu O.K sākot no Izglītības un kvalifikācijas beidzot ar nodokļu maksātāja reģistrāciju un valodām. LV tādu izrādijās apsalūts deficīts tad nācās man kompašku sakomplektēt no VISAS Baltijas + ExKrievija un slēgt līgumu nevis kā sākumā bij paredzēts INDIVIDUĀLI bet gan ar KANTORI , uzradijām nelielu "Partner uzņemumu" pēc līdzības kā man jau bija LV , kā visus papīrus tur nokārtojām tā Latvijā visu darbību pilnībā kancelējām :):) Jāsaka ka uz visiem ko savācu varēja 100% paļauties nevienā nekļudijos un meviens mani un biznesu pa lielam nepiečakarēja , bija sīkumi tur PIEREDZES trūkums kautkādā jomā vai komunikāciju problēmas BET tā kā iegāž tā negadijās ne reizi . Visi partneri un priekšniecība ar ko kuminicējām bija Fraņči / Beļģi / Vacieši / Flāmi / Poļi nju sliktāk gaja ar Zviedriem sevišķi tie kas ne no pašas Zviedrijas bet USA dzimušie vai ilgi dzīvojuši nu tie bij tadi istie "Panikas cēlāji bardaka radītāji" :) Ar Latviešiem lielā daudzumā komunicēju tikai tad ja kadas lietas kopējas ar EU tuvumā esošājām LV iestādēm a tur kā zini ir daži labi LV kantori kur strādā SIMTIEM cilvēku , man vismaz ar šiem nekādas problēmas arī negadijās . Ar Emigrantiem gan pars reizes saķeros bet arī ne darba lietās bet drīzāk dēl viņu "Jenķiskās atraktivitātēs" :) Fīča tāda ka visi ar ko komunicējām bija tikai lielā priekšniecība un pašā sākumā jau sevi nostādijām kā vēl VĀCIJĀ biju izpētijis vispiemērotāko stili ko nosacīti varēja nosaukt par "Naglie Krieveļi" kas paredzēja NEKĀDU subordināciju , nekādu cieņu un nekādu bremžu un durvis daudzviet vērām ar kāju , ja vadzēj varēj arī pa muti sadot:) To pēdējo gan nācās izmantot DARBĀ tik vienu reiz pret dažiem Itāļu mudakiem kam likās ka viņi no "Krutākas valsts" un visa kantora acu priekšā salikām dzekam pa muti UN pilnīgi pietika lai visiem taptu skaidrss ka austrumeiropai varbūt nav tik krutas izglītības TOTIES mērķi sasniedz jebkuriem līdzekļiem un GARANTĒTI:):) Kopš tā brīža mums vispār nebij nekādu problēmu KOMUNIKĀCIJA tikai caur sekretāri visi darbi tāpat viss korekti un laikā :) Arpus Latvijas ar tautiešiem vienās komandās nekad neesmu spēlējis vienkarši nav tā gadijies , ir gadijies padaudz strādāt ar "TĀ SAUCAMAJIEM" tautiešiem kam SEŅČOS ir Latvieši un "Vārds Uzvārds" latvisks bet nu nekad nav komunicējuši ar Latviju un Latviski nedz prot nedz saprot tādi vairāki pat LABI čomi bet nu tie tādi "TĀ SAUCAMIE" tautieši :):) A brīvo laiku un tusiņus tas gan a tur man ne ar vienu nekas nebija jādala :) Protams ka ZINU ka daudzos kantoris tur bij riktīgas intrīgas BET mūs tas neskāra jo mums bij KOPĒJS merķis un kopēja ideja un sievas vīrus un amatus mums tur nebij ko dalīt a piķis mums jau sākumā bij sktrikti sadales principi kas visus apmierināj taka par to ar nebij nekādi kreņķu:) Es to kantori uztasiju principus iestādiju , nju jau kādu laiku OFICIĀLI man ar viņu nav nekāda skara izņemot ka man paieder viņa vairākuma daļas un reizēm mēdzu aizbraukt uz kādu Partiju vai Jubileju. Taisi savu biznesu pats tad neviens nevares tev parakties apakšā un cilvēki jāvērtē pēc SPĒJĀM / Lietderības nevis pēc tautības vai adas krasas .
Daudz esi ārzemēs, tāpēc domāju, ka Tev nācies arī runāt ar tur ES iestādēs strādājošajiem latviešiem. Tā kā pati to izbaudīju, nācās secināt, ka šādos neierastos apstākļos īpaši atklājas mūsu nācijas patiesā būtība (nu ļoti negribas šos vārdus teikt...) – ka tik „izēst” otru, kaut ko sariebt, aprunāt, pasūdzēties priekšniecībai – tur viss bija dubultā. Negaidi atbalstu, ja tur priekšā jau nav draugu – slīksti vai izpeldi saviem spēkiem. Mani tas skāra nedaudz un pārsvarā sastapu labvēlīgu attieksmi, bet redzēju, kas notiek ar citiem kolēģiem. Un tur nu nebija nekādu krievu...
zika : Tev maldīgs priekštats par "latvieši bija lielāki stučītāji" tas no mazohistiem nak :) Istenībā 3/4 stukaču bij Krievvalodīgie pavisam prozaiska iemesla dēļ vairums operatīvo darbinieku neprata Latviski un viņiem "vieglāk" bij kontaktēties ar "Savējiem" tāpat lielākā daļa LPSR teritorijā pastrādāto noziegumu arī veica krievalodīgie pavisam objektīvu apsvērumu pēc jo vienkārši viņi pamatā bij tā saucāmie "Apkārtstaigātāji no provinces un iepriekš sodītie" :) Daudzas operatīvas lietas sakarā ar dažādiem noziegumiem pamatā zādzībām huligānismu prasija lielu skaitu "Stukaču" un tie pamatā nāca no "Kontingenta vidus" a "kontingents" nospiedošā vairumā bij krievalodīgs. Vel vien intresanta fīča saistībā ar Valsts mantas izlaupīšanu tie kas OBHSS pāraudzībā tur dīvainā kārtā pāri visiem dominē vienas CITAS tautības neka Latvieši / Krievi pāsvars par pārējam:):) Taka nekar sev ORDEŅU kā "Nopelniem bagātie stukači" , Padomju laikos STUČIT skaitījās "Počotno" un kā zināms "Slava počot @ Polagāetsja" gan lielā cieņā ir vienai citai nācijai nekā Latviešiem:) Ja par Igauņiem tad ar vīņiem ir pavisam cits storijs , Igaunijā atšķirībā no Latviešiem kuri ideāli prot piemēroties da jebkuriem apstākļiem parasti ir saucamā "Skandināvu stūrgalvība" kas robežojās ar stulbumu , Igaunija un Lietuva vienmēr bijušas daudz nabadzīgāki reģiono nekā Industriāli un agrāri attīstītā Latvija [Kurzeme , Vidzeme,] līdz ar to iebraucējiem no PSRS tur īpaši nebij ko ķert :):) Taka tā visam ir savi objektīvi iemesli. Latvija tomēr "Pirmajos krievu laikos" bija Krievijas impērijas pats industriālākais reģions un Rīga otra lielākā Impērijas pilsēta pēc Pēterburgas. To vissu ļoti mīl uzsvērt visādi "Krasnozadie" tik piemirst ka Krievu tai laikā Rīgā @ Latvijā nebij ne cik daudz 1913 gadā ~ 7,8% Krievu vairumā Latgales vecticībnieki , Latviešu ~75% , un visa industrija balstijās pamatā uz Latviešu strādniekiem un Vācu , Krievu inženieriem:) Lietuvas sakarā galvenais iemesls kāpēc tur gāja stipri grūtāk nekā Latvijā ir RELĪĢIJA , Lietuvieši savā vairumā ir nopietni ticīga nācija Katoļi , a Krievijā pamatā ir Pareizticīgiem kas ir pavisam cita stila relīģija. Katoļi daudzus simtus gadu ir rīkojuši asiņainus karus TICĪBAS vārdā . Līdz ar to Lietuvā atškirībā no Latvijas un Igaunijas nācās sastapties ar labi organizētu RELĪĢISKĀS organizācijās balstītu pratestību. Vēl Lietuvai blakus ir Polija ar kuru vienmēr Krieviem ir bijušas sarežģītas attiecības jo polijai bij pietiekami spēcīga sava Militāta un drošības dienestu elite un nacionālās INTRESES:) PSRS laikos ar POLIJU nodarbojās pamatā Lietuvas VDK speci lidz ar to tur vairums bij nacionālo kadru . Latvijā neviena spēka struktūrā VIETĒJO kadru daudzums nekad nesasniedza kautcik ievērojamu procentu jo pamatā sastāvāja no IEBRAUCĒJIEM:):)